A

Adhēzija

Jēdziena „adhēzija” pamatā ir latīņu valodas vārds „adhaerere” jeb pielipt, pieķerties, un tas apzīmē saķeri starp divu ķermeņu saskares virsmu molekulām, piemēram, pārklājuma saķeri ar virsmu, uz kuras tas uzklāts. Pārklājuma optimāla saķere ar pārklātā objekta virsmu izšķiroši ietekmē tā noturību un funkcijas mehāniskas slodzes iedarbībā. Sienu krāsu saķeri parasti nodrošina neliela krāsas sastāvā ietilpstošās saistvielas daudzuma iesūkšanās pārklājamajā virsmā. Tur šķidrie komponenti izžūst, un starp krāsu un virsmu izveidojas mehāniska saķere.

AER

Saīsināts apzīmējums jēdzienam „aroda ekspozīcijas robežvērtība” (citās valstīs – „maksimālā pieļaujamā koncentrācija darba vidē”). Tā ir maksimāli pieļaujamā kādas vielas (gāzu, suspendēto vielu) koncentrācija telpas gaisā, kam astoņas stundas dienā vai četrdesmit stundu nedēļā ir pakļauta cilvēka veselība.

Agregātstāvokļi

Vielām ir 3 agregātstāvokļi:

– ciets

– šķidrs

– gāzveida

Agregātstāvokļi ir atkarīgi no molekulu īpašībām, kā arī temperatūras un spiediena vidē, kurā viela atrodas. Agregātstāvokļa maiņu izraisa temperatūras vai spiediena izmaiņas.

 

Aizpildīšanas spēja

Pārklājuma materiāla aizpildīšanas spēja ir īpašība, kas raksturo tā spēju izlīdzināt pārklājamās virsmas negludumus.

Aizpildītājs

Skat. sadaļu „Pildviela”.

Akrila sveķu laka

Skat. sadaļu „Sintētisko sveķu laka”.

Akrilāta krāsa

Piedevas lieto, lai nodrošinātu vai uzlabotu noteiktas krāsu, laku, lazējumu, apmetumu u.c. materiālu īpašības. Ar piedevu palīdzību, piemēram, tiek palielināta izplūšanas spēja, atvieglota apstrāde, paildzināts apstrādes laiks, novērsta noslāņošanās, panākta fungicīda vai algicīda iedarbība utt.

Algicīdi

Akrilāta krāsa

Algicīdi

Aktīvās vielas, ko lieto, lai novērstu fasāžu pārklājuma apaugšanu ar aļģēm.

Alifātiskie ogļūdeņraži

Vienkomponenta laka, kas vairumā gadījumu satur šķīdinātājus un kā saistvielu satur ar taukskābēm modificētus alkīdsveķus. Alkīdsveķu lakas bieži lieto būvniecībā – logiem, durvīm, dēļu apšuvumiem u.c.

Alifātiskie ogļūdeņraži

Garo ķēžu ogļūdeņraži, piemēram, parafīns, vaski, benzīns, bez aromātiskām (cikliskām) struktūrām. Alifātiskie ogļūdeņraži izdala ievērojami mazāk intensīvu smaku nekā aromātiskie ogļūdeņraži, un tos lieto kā šķīdinātājus tā saucamo „nearomātisko” alkīda laku sastāvā.

Apsūbējums

No vara skārda izgatavotu būvdetaļu krāsas izmaiņas (zaļgana nokrāsa) nokrišņu ūdens, CO2 un SO2 iedarbībā.

Armējošais pārklājums

Fasādes krāsas uz tīra akrilāta bāzes sauc par akrilāta krāsām. Tās ir plastmasas dispersijas krāsas, kuru sastāvā kā saistviela ietilpst tīra akrilāta dispersija. Tīra akrilāta fasādes krāsas īpaši izceļas ar lielu izturību pret ultravioleto starojumu un sārmiem.

Armējošais pārklājums

Virsmu pārklāšana ar šķiedras saturošiem pārklājuma materiāliem, ar vai bez auduma vai sieta ieklāšanas, lai nosegtu plaisas pārklājamajā virsmā.

Aromātiskie savienojumi

Cikliskas struktūras ogļūdeņraži, kas agrāk kā šķīdinātāji tika lietoti laku un krāsu sastāvā. Aromātiskajiem savienojumiem ir pieskaitāms benzols, toluols, ksilols. Aromātiskie savienojumi ir kaitīgi veselībai, piemēram, benzols ir kancerogēns. Šī iemesla dēļ tādus aromātiskos ogļūdeņražus kā benzols, toluols un ksilols mūsdienās vairs nelieto kā šķīdinātājus lakās un krāsās. To vietā tiek izmantoti aromātiskie ogļūdeņraži ar augstāku vārīšanās temperatūru, piemēram, maisījumā ar alifātiskajiem ogļūdeņražiem (lakbenzīns).

Atgriezenisks

Atgriezenisks jeb no latīņu valodas „reversējams” nozīmē „atgriežams atpakaļ”. Pārklājumu gadījumā tā ir spēja pēc izžūšanas atkal izšķīst šķīdinātājā. Atgriezeniski jeb reversējami pārklājumi pārsvarā ir polimerizātu krāsas, kas fizikāli žūst, iztvaikojot šķīdinātājam.

Atsārmošana

Vecu lakas vai krāsas pārklājumu noņemšana ar sārmu un sārmainu sāļu palīdzību. Atsārmošana ir piemērota metode tikai pārziepjojušos pārklājuma materiālu, piemēram, eļļas krāsu vai eļļu saturošu alkīdsveķu, noņemšanai. Atsārmošanas līdzekļu iedarbības laiks ir apmēram 1–2 stundas. Pēc tam veco pārklājumu noņem ar skrāpi un virsmu kārtīgi nomazgā ar ūdeni.

Atsārmošanas līdzeklis

Skat. sadaļu „Atsārmošana”.

Atspīdums

Atspīdums jeb refleksija (no latīņu valodas vārda „reflectere” – atliekt, griezt atpakaļ) rodas tad, ja gaismas stari, elektromagnētiskie viļņi vai jebkuri citi viļņi (piemēram, skaņa) atstarojas no kādas virsmas. Šajā procesā darbojas atstarošanās likums, respektīvi, stara krišanas leņķis ir vienāds ar tā atstarošanās leņķi. Abi leņķi tiek mērīti attiecībā pret taisni, kas veido perpendikulu stara krišanas punktā. Šī taisne ir novietota perpendikulāri plaknei, uz kuras krīt gaismas stars.

Augu eļļa

Augu eļļa ir vispārīgs jēdziens, ar kuru apzīmē „treknu” eļļu, kas iegūta no augiem, atšķirībā no ēteriskajām eļļām, ko sauc arī par „žūstošajām eļļām“. Ja no auga sēklām iegūst eļļu, to sauc par eļļas augu. Patiesībā aptverošāks būtu apzīmējums „eļļas un tauki”, jo atšķirība ir tikai konsistencē pie dažādas temperatūras, atkarībā no saišu skaita molekulārā līmenī. Ķīmiskā ziņā eļļas sastāv no triglicerīdiem.

Aukstā saplūšana

Plēvītes veidošanās dispersijās. Dispersiju žūšanas laikā iztvaiko ūdens, un plastmasas daļiņas nonāk tiešā saskarē, kā rezultātā rodas polimerizāta daļiņu salipšana. Tās „saplūst” kopā, izveidojot nostiprinātu plēvīti.

Aukstās krāsas

Krāsas ar lielu zilās pamatkrāsas īpatsvaru sauc par aukstajām krāsām.

Azbests

Apkārtējās vides saudzēšanas principiem atbilstīga, ar ūdeni šķaidāma laka ar noturīgu spīdumu, kas nedzeltē, satur ļoti nelielu daudzumu kaitīgu vielu un ir viegli apstrādājama. Akrila krāsu toņus var jaukt savā starpā. Akrila lakas ātri žūst un ir piemērotas koka virsmu pārklāšanai gan telpās, gan ārpusē. Akrila laku mehāniskā izturība / izturība pret skrāpējumiem daļēji ir sliktāka nekā sintētisko sveķu lakām.

Azbests

Silikātu šķiedras minerāls materiāls, kura ķīmiskais nosaukums ir magnija hidrosilikāts. Sakarā ar to, ka šis materiāls spēj iekļūt plaušās, tas var veicināt ļaundabīgus audzējus un tādēļ ir klasificēts kā kancerogēns (vēzi izraisošs). Azbests agrāk tika lietots

– kā vērpjama šķiedra ugunsizturīgu aizsargtērpu izgatavošanai;

– smidzināma azbesta formā;

– maisījumā ar cementu un smiltīm, lai izgatavotu azbestcementa plāksnes.

Kopš ir atklāta azbesta kancerogēnā iedarbība, tā lietošana ir aizliegta. Veselības apdraudējuma dēļ darbus pie un ar azbestu saturošām virsmām drīkst veikt tikai specializēts personāls. Tas attiecas gan uz pārklājumiem un konstrukciju nojaukšanu, gan materiāla ieguvi.

 

B

Baktericīdi

Aktīvās vielas baktēriju apkarošanai.

Bezgaisa (Airless) smidzināšanas tehnoloģija

Tehnoloģija, kuras ietvaros iekšdarbu krāsas, lakas, fasādes krāsas špakteļmasas u.c. materiālus izsmidzina bez gaisa pievadīšanas. Šīs tehnoloģijas pamatā ir augsta spiediena (apm. 60–200 bar) iedarbība uz izsmidzināmo pārklājuma materiālu, kā rezultātā šķidrais materiāls tiek izspiests no sprauslas. Pēc izplūšanas no sprauslas veidojas spiediena kritums, līdz ar ko pārklājuma materiāls sadalās sīkās daļiņās un šādā formā nonāk uz pārklājamās virsmas. Ar bezgaisa jeb Airless smidzināšanas tehnoloģiju iespējams ātri pārklāt lielus laukumus. Šīs tehnoloģijas trūkums ir tas, ka veidojas izsmidzinātā materiāla migliņa, kas nekontrolēti nokļūst uz citiem priekšmetiem. Šī iemesla dēļ pirms krāsošanas ar bezgaisa (Airless) tehnoloģiju ir nepieciešams nosegt vai aplīmēt aizsargājamās virsmas. Parasti lieto īpaši šai tehnoloģijai izstrādātus ražojumus.

Biezās lakas

Biezās lakas ir lakas ar palielinātu negaistošo, cieto daļiņu īpatsvaru. Parasti par biezajām lakām sauc lakas, kuru sastāvā cieto daļiņu īpatsvars pārsniedz 85 %. Pateicoties lielajam cieto daļiņu saturam, šādas lakas veido biezāku pārklājuma kārtu, tādēļ jau vienā darba paņēmienā iespējams sasniegt labāku rezultātu, jo īpaši no virsmas nosegšanas viedokļa.

Biocīdi

Vispārīgs jēdziens, ar kuru apzīmē aktīvās vielas aļģu, sēnīšu, baktēriju un insektu apkarošanai.

Blīvējuma materiāli

Šuvju un salaiduma vietu noblīvēšanai starp būvmateriāliem un būvdetaļām lieto blīvējuma materiālus. Izšķir plastiski elastīgus blīvējuma materiālus uz akrila dispersijas bāzes un elastīgus tiokola (polisulfīdu) vai silikona blīvējumus.

Blīvums

Blīvums raksturo to, cik smags vai viegls ir kāds materiāls salīdzinājumā ar tāda paša tilpuma ūdeni 4 °C temperatūrā. Matemātiski blīvumu izsaka kā masas un tilpuma dalījumu jeb, citiem vārdiem sakot, svaru uz tilpuma vienību, piemēram, g/cm³ vai kg/l.

C

Caurspiešanās

Caurspiešanās ir notikusi tad, ja zem pārklājuma kārtas esoša krāsa vai traipi (piemēram, nikotīna vai ūdens traipi) kļūst redzami pārklājuma virspusē. Tādēļ, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, vienmēr jālieto atbilstīgs gruntējums vai, ja nepieciešams,. pat izolējošas krāsas pārklājums.

Celuloze

Galvenā koksnes šūnapvalku sastāvdaļa. Ķīmiski apstrādātu celulozi lieto, piemēram, kā tapešu līmi, līmes krāsu saistvielu (celulozes līmi), kā arī kā piedevu pārklājuma materiāliem.

Cietās daļiņas

Cietās daļiņas ir pārklājuma materiāla sastāvdaļas, kas paliek pāri pēc visu gaistošos sastāvdaļu izgarošanas. Cietās daļiņas veidojas no saistvielas, pildvielas un celulozes, ja tā ir pievienota.

D

Dekontaminācija

Plašākā nozīmē ar dekontamināciju saprot pārklājumu attīrīšanu no netīrumiem. Bieži vien jēdziens „dekontaminācija” tiek lietots, lai apzīmētu radioaktīvu nogulsnējumu noņemšanu no pārklājumiem, piemēram, atomelektrostacijās vai slimnīcu telpās, kurās tiek veikta starojuma terapija vai rentgena uzņēmumi.

Dekoratīvais apmetums

Dekoratīvais apmetums vai augstas kvalitātes apmetums ir apstrādājams vieglāk nekā parastais apmetums, un tam var pievienot krāsainus komponentus. Dekoratīvais apmetums parasti ir paredzēts gan iekšdarbiem, gan āra darbiem. Dekoratīvie apmetumi ir pieejami sintētisko sveķu apmetuma un minerālā apmetuma formā.

Dezinficēšana

Lai nepieļautu baktēriju klātbūtni telpās, kur tā ir nevēlama vai pat bīstama, piemēram, slimnīcās, laboratorijās vai pārtikas rūpniecības uzņēmumos, sienas tīrīšanas ietvaros regulāri tiek apstrādātas ar dezinfekcijas līdzekļiem. Šajā nolūkā dezinfekcijas līdzeklis saskaņā ar ražotāja norādījumiem tiek atšķaidīts ar ūdeni un ar sūkļa palīdzību uzklāts uz virsmas. Tādējādi tiek novērsta baktēriju rašanās vai vairošanās. Telpās, kur nepieciešams veikt sienu dezinficēšanu, var lietot tikai pret dezinfekcijas līdzekļiem izturīgus sienu pārklājumus, piemēram, lateksa krāsas ar spīdīgu virsmu vai alkīda lakas un divkomponentu lakas.

Difūzija

Par difūziju sauc īpašību, kas raksturo gāzes vai tvaika spēju izspiesties cauri citiem materiāliem, piemēram, ūdens tvaika spēju izspiesties cauri virsmas pārklājumam. Atkarībā no konkrētās pielietojuma jomas, pārklājumiem ir nepieciešama noteiktu gāzu caurlaidība vai gluži otrādi – jāaizsargā pret to iespiešanos zem pārklājuma esošajā virsmā. Uz dzelzsbetona ir jālieto pārklājumi ar nelielu difūzijas caurlaidību, lai pasargātu virsmu no CO2 vai SO2 iekļūšanas. Savukārt uz apmetumiem ar bagātīgu kaļķa saturu jālieto pārklājumi ar lielu difūzijas caurlaidību.

Dispersija

Skat. sadaļu „Dispersijas krāsa”.

Dispersijas krāsa

Apzīmējums „dispersijas krāsa“ ir cēlies no latīņu valodas vārda „dispergere“ = sadalīt, izkliedēt, izkaisīt. Faktiski dispersijas krāsa ir šķidrumā (vairumā gadījumu ūdenī) izkliedētas, bet ne izšķīdinātas polimēru daļiņas. Pēc krāsas uzklāšanas ūdens iztvaiko, un uz virsmas paliek noslēgta polimēru plēvīte. Dispersijas krāsas var lietot gandrīz uz jebkāda veida un materiāla virsmām – apmetuma, mūra, betona, vieglo konstrukciju plātnēm, koka, papes, tapetēm vai tekstilmateriāla. Vienīgi var būt nepieciešams atbilstīgs gruntējošais pārklājums. Arī mozaīkas apmetumi un sintētisko sveķu apmetumi ir izgatavoti uz dispersijas bāzes.

Dispersijas laka

Pārklājuma materiāls, kura sastāvā ir plastmasas dispersiju saistviela, kā arī pigmenti, pildvielas un piedevas un kas izveido pārklājumu ar lakai līdzīgām īpašībām. Dispersijas lakas ir atšķaidāmas ar ūdeni un kā saistvielu vairumā gadījumu satur akrilāta dispersiju.

Dispersijas silikātu krāsa

Pārklājuma materiāls, kura galvenā saistviela ar šķidrais stikls, ko papildina dispersija, pigmenti, pildvielas un piedevas. Saskaņā ar Vācijas Būvuzņēmuma darbu izpildes noteikumu (VOB) C daļu un standartu DIN 18363 organisko sastāvdaļu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 5 %. Dispersijas silikātu krāsām ir galvenokārt minerālas saistvielas, un tās ir izmantojamas gan iekšdarbiem, gan āra darbiem.

Dzeltēšana

Izšķir gaismas un tumsas dzeltēšanu. Gaismas dzeltēšana notiek tad, kad materiāla krāsa kļūst dzeltenīga gaismas iedarbībā. Vairumā gadījumu to izraisa sintētiskie plastifikatori. Savukārt tumsas dzeltēšana ir īpaši raksturīga alkīda krāsām, kas sākotnēji ir bijušas baltas. Tumsas dzeltēšana ir problēma, piemēram, durvju krāsojumam, kas slēgtās un tumšās vietas pie durvju kārbas parasti sadzeltē vairāk nekā pastāvīgi gaismā esošā durvju vērtne.

Dzidrā laka

Dzidrā laka ir caurspīdīga laka, kas pamatā sastāv tikai no saistvielas un šķīdinātāja. Caurspīdīgu laku bieži vien lieto pārklāšanai gadījumos, kad pārklājamais materiāls ir dekoratīvs un tam ir jāpaliek redzamam (piemēram, uz koka vai metāla virsmām), tomēr vienlaikus nepieciešams pasargāt virsmu no ārējās iedarbības, piemēram, metālu no oksidācijas un koku no mitruma izraisītiem bojājumiem.

Dzīvotspēja

Maksimālais laika periods, kura laikā jāapstrādā divkomponentu laka pēc sveķu sajaukšanas ar cietinātāju.

E

Elastīgums

Materiāla vai ķermeņa īpašība, kas nosaka tā spēju spēka iedarbībā mainīt garumu vai formu un pēc spēka iedarbošanās beigām atjaunot sākotnējo garumu vai formu. Tipisks elastīga materiāla piemērs ir gumija.

Elastomērs

Plastmasa, kam istabas temperatūrā piemīt elastīgas īpašības.

Emulsija

Emulsija ir stabils divu nesajaucamo (savstarpēji nešķīstošu) šķidrumu dispersija, piemēram, eļļa ūdenī. Ar piedevu, piemēram, emulgatoru, un intensīvas maisīšanas palīdzību tiek panākta noturīga, paliekoša maisījuma izveidošanās. Klasisks emulsijas piemērs ir piens, kas patiesībā ir smalku taukvielu daļiņu dispersija ūdenī.

F

Fenolftaleīns

Indikators sārmainības konstatēšanai. Fenolftaleīns uz sārmainām virsmām ar pH vērtību > 9,6 iekrāsojas sarkans. Ar fenolftaleīna palīdzību iespējams aptuveni noteikt betona karbonizācijas dziļumu.

Fluatēšana

Minerālu apmetumu neitralizācija ar heksafluorosilīcijskābes sāļiem (fluātiem), lai mazinātu sārmainību. Fluātu iedarbības pamatā ir fluora silikātu reakcija ar kaļķa un cementa apmetumu kaļķa daļām. Uz ģipša apmetuma un māla fluāti nedarbojas. Fluātus lieto, lai nepieļautu kaļķa izsvīdumus uz jauna apmetuma vai pielabotās apmetuma vietās, kā arī izolētu ūdens radītus traipus.

Frīze

Sienas laukums, kas kalpo kā optisks dalījums un dekoratīvs elements un ir izgreznots ar plastiskiem vai uzgleznotiem ornamentiem vai figūrām.

Fungicīdi

Aktīvās vielas, ko pievieno pārklājuma materiāliem, lai pasargātu iekšsienas vai ārsienas no pelējuma sēnītes.

Fungicīds

Aktīvā viela, ko pievieno pārklājuma materiāliem, lai novērstu pelējuma sēnītes veidošanos uz iekšsienām un ārsienām.

G

Gaisa kaļķis

Kaļķis, kas sacietē CO2 iedarbībā.

GOS

GOS ir gaistošie organiskie savienojumi (nereti lieto arī valodas saīsinājumu VOC – „volatile organic compound“). Tā ir visu pārklājuma materiālu sastāvā ietilpstošo organisko savienojumu summa, kas paši iztvaiko atkarībā no temperatūras un gaisa spiediena. Apzīmējums GOS attiecas uz visām pārklājuma materiālu gaistošajām sastāvdaļām – tādām kā šķīdinātāji un plastifikatori. Dispersijas krāsas, kuru sastāvā nav GOS, sauc par pārklājuma materiāliem, kas neizdala kaitīgas vielas un nesatur šķīdinātājus.

Grafiti

Ar „grafiti” sākotnēji apzīmēja uz sienas rakstītu tekstu. Mūsdienās šādi – jo īpaši sarunvalodā – dēvē galvenokārt attēlus (angl. pieces), ko jaunieši sankcionēti vai nesankcionēti zīmē ar krāsas aerosoliem. Kā vispārīgs jēdziens tas apzīmē ne tikai tā saucamos tagus un zīmējumus, bet arī šablonu grafiti, un ir neatņemama ielu mākslas sastāvdaļa.

Gruntējošais pārklājums

Bieži saukts vienkārši par gruntējumu. Gruntējošā pārklājuma uzdevums ir noblīvēt virsmas, kam piemīt pārāk liela uzsūkšanas spēja. Bez tam tas uzlabo saķeri starp pārklājamo virsmu un uz gruntējuma uzklāto pārklājuma materiālu. Gruntējošais pārklājums var arī iesūkties dziļi virsmā un tādējādi to nostiprināt. Izvēloties piemērotāko gruntēšanas materiālu, jāņem vērā ražotāja norādījumi.

H

Hidrofils

Tiešā nozīmē „ūdeni mīlošs”. Vielas vai virsmas, ko ir viegli samitrināt ar ūdeni.

Hidrofobizācija

Lai ierobežotu ūdens uzsūkšanu, uzsūcošas būvkonstrukciju un apdares virsmas tiek pārklātas ar hidrofobizācijas līdzekļiem, piemēram, impregnēšanas līdzekļiem uz silikona bāzes, lai iegūtu virsmu, kas atgrūž ūdenī. Hidrofobizāciju dažkārt lieto, strādājot ar dispersijas krāsām, lai samazinātu materiāla patēriņu pārklājuma 2. kārtai.

Hidrofobs

Ūdeni atgrūžošs. Vielas vai virsmas, ko ir grūti samitrināt ar ūdeni.

Hidroskopisks

Ūdeni piesaistošs. Vielas, kam piemīt hidroskopiskas īpašības, ir tādas vielas, kas piesaista un uzsūc gaisā esošo mitrumu, piemēram, dažādi sāļi.

Hidrosoli

Koloidāli šķīdumi ar ļoti neliela izmēra daļiņām. Plastmasas dispersijas hidrosolu formā tiek lietotas kā augstas kvalitātes ūdenī šķīstošs gruntējums , jo ļoti mazais daļiņu izmērs nodrošina labu iesūkšanos apstrādājamajā virsmā.

Hlorētais ogļūdeņradis

Hloru saturoša viela, piemēram, metilēnhlorīds un trihloretilēns, ko lieto kā šķīdinātājus, tīrīšanas un beicēšanas līdzekļus. Sakarā ar hlorēto ogļūdeņražu kaitīgo ietekmi uz veselību to lietošana mūsdienās ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos.

I

Ietonēšana

Krāsu, laku un apmetumu sajaukšana klientam nepieciešamajā krāsas tonī. Ietonēšanai izmanto pilna toņa vai ietonēšanas krāsas, ietonēšanas pastas vai ietonēšanas koncentrātus (tintes), veicot intensīvu maisīšanu tvertnē vai pievienojot ietonēšanas pastas maisīšanas iekārtās ar datorizētu vadību.

Ietonēšanas krāsa

Skat. sadaļu „Ietonēšana”.

Impregnēšana

Aizsargājoša porainu būvmateriālu – klinkera, betona, koka u.c. – apstrāde, piemēram, uzklājot plēvīti neveidojošu materiālu uz silikona vai silāna bāzes, lai piešķirtu virsmai hidrofobas īpašības, respektīvi, padarītu to ūdeni atgrūžošu. Koka virsmām lieto impregnējošus lazējumus uz eļļas /alkīdu vai akrilātu bāzes.

Inerts

Par inertiem (no latīņu valodas – bezdarbīgiem, pasīviem) sauc ķīmiskos elementus vai savienojumus ar piepildītu ārējo elektronu apvalku, respektīvi, kas nav lādēti ne pozitīvi, ne negatīvi. Tie neveido ķīmiskos savienojumus.

Inhibitors

Substance, ar kuras palīdzību tiek ierobežoti vai novērsti ķīmiski procesi, piemēram, tiek novērsta korozija, uzklājot pretrūsas līdzekli.

Insekticīdi

Insekticīds ir substance, ko lieto insektu nonāvēšanai dažādās to attīstības stadijās. Insekticīdus izmanto lauksaimniecībā, noliktavu krājumu un materiālu aizsardzībai, kā arī higiēnas jomā. Insekticīdiem parasti piemīt toksiska iedarbība uz insektu nervu sistēmu.

Izbalēšana

Atmosfēras iedarbības (ultravioletā starojuma, lietus, rasas u.c.) un kaitīgu gāzu izraisītas izmaiņas, kuru rezultātā krāsas tonis mainās – vairumā gadījumu kļūst gaišāks, blāvāks.

Izlīdzināšana

Izlīdzināšanu var definēt dažādās nozīmēs. Izlīdzināšana var būt:

a) gruntējums vai iepriekšējs krāsojums pārklājamās virsmas uzsūkšanas spējas izlīdzināšanai;

b) pārklājamās virsmas raupjuma un negluduma izlīdzināšana, uzklājot pārklājumu ar pildvielu vai špakteļmasu;

c) krāsas atšķirību izlīdzināšana uz plankumainām virsmām.

 

Izlīdzinošais krāsojums

Pārklājuma materiāli ar minerālām vai silikātu saistvielām atkarībā no žūšanas apstākļiem bieži izveido uz virsmas traipus vai plankumus. Lai iegūtu vienmērīgu krāsu, tiek veikts izlīdzinošais krāsojums.

Izolējoša krāsa

Pārklājamajā virsmā var būt tādas sastāvdaļas, kas pēc pārklājuma uzklāšanas var izspiesties tam cauri. tas attiecas, piemēram, uz iekaltušiem ūdens traipiem, nikotīnu un kvēpiem. Tādēļ šādas virsmas vispirms ir jānoklāj ar izolējošu krāsu, lai uz uzklātā jaunā krāsojuma vēlāk nerastos traipi.

Izolējošs līdzeklis

Pārklājuma materiāli, ko lieto krāsas izmaiņas izraisošu pārklājamās virsmas sastāvdaļu izolēšanai jeb norobežošanai. Izolējošos līdzekļus bieži sauc arī par izolējošajām krāsām. To uzdevums ir efektīvi norobežot nikotīna, kvēpu, eļļas traipus, dzelzs un ūdens radītus sakrāsojumus utt.

Izplūšana

Pārklājuma materiāla spēja pēc nožūšanas izveidot vienmērīgu virsmu bez svītrām. Uzklājot ar otu rodas svītras, kam jābūt virzītām tā, lai veidotos gluda virsma.

Izturība berzē

Raksturo pārklājuma mehānisko izturību. Saskaņā ar standartu DIN 53778 pret berzi izturīgam pārklājumam jāiztur vismaz 5000 noberšanas reizes. Izturību berzē pārbauda, veicot standartizētus laboratorijas testus. Sienu izturība berzē atbilstīgi standartam DIN 53778 netiek noteikta. Jēdziens „izturība berzē”, kas paredzēts standartā DIN 53778, pēc standarta DIN EN 13300 stāšanās spēkā ir aizstāts ar jēdzienu „izturība pret slapju noberšanu”.

Izturība pret ķimikālijām

Pārklājums ir izturīgs pret ķimikālijām, ja tas nereaģē uz ķimikāliju iedarbību, piemēram, skābu lietu, apmetuma izdalītu sārmu vai tīrīšanas līdzekļiem.

Izturība pret noberšanu

Materiāla īpašība, kas raksturo tā izturību pret mehānisku noberšanu. Izturībai pret noberšanu ir liela nozīme grīdas pārklājumiem.

Izturība pret slapju noberšanu

Izturība pret slapju noberšanu raksturo pārklājuma izturību pret atkārtotu mehānisku tīrīšanu. Pēc izturības pret slapju noberšanu pārklājuma materiāli tiek iedalīti klasēs no 1 līdz 5, kur 1. klase atbilst vislielākajai izturībai. Standartā DIN EN 13 300 ir aprakstīta precīza procedūra, kā noteikt izturību pret slapju noberšanu. Krāsām, kas ietilpst izturības klasēs 1 un 2, ir liels saistvielas saturs, un tās tiešām ir daudz labāk tīrāmas nekā visas pārējās krāsas. Tomēr piederība 1. vai 2. klasei neizslēdz iespēju, ka uz virsmas mehāniskās tīrīšanas rezultātā veidosies spīdums.

K

Kālija šķidrais stikls

Minerāla saistviela silikātu krāsām.

Kaļķa krāsa

Kaļķa krāsa ir suspensīvs dzēsto kaļķu šķīdums ūdenī, kam var būt pievienoti pigmenti un/vai neliels daudzums līmes vai citas saistvielas. Dzēstie kaļķi vienlaikus darbojas gan kā saistviela, gan kā pigments, jo tie izveido baltu, stingru slāni. Kaļķa krāsu ietonēt var tikai ļoti nosacīti, jo kaļķa suspensija spēj piesaistīt tikai apmēram piecus procentus krāsaino pigmentu piedevu. Ja kaļķa krāsu uzklāj uz svaigām apmetuma virsmām, iespējams iegūt ļoti stingru, noturīgu virsmu, turklāt tā pasargā no sēnītēm un ļauj notikt netraucētai ūdens tvaika apmaiņai starp apkārtējo gaisu un būvkonstrukciju. Kaļķa krāsu pārklājums skābā atmosfērā sadalās, tādēļ to nav ieteicams lietot vietās, kas ir pakļautas rūpniecisko izplūdes gāzu iedarbībai.

Kapilaritāte

Mitruma izplatīšanās mūrī ir atkarīga no būvmateriālu kapilaritātes. Kapilārā uzsūkšanas spēja ir atkarīga no kapilāru izmēra. Jo mazākas ir materiāla poras, jo lielāka ir kapilārā uzsūkšanas spēja, līdz ar ko atbilstīgi palielinās augstums, kādā ūdens spēj iesūkties mūrī, vai attiecīgi – dziļums, kādā gruntēšanas vai impregnēšanas materiāli iesūcas pārklājamajā virsmā.

Karbonizācija

Jēdziens, kas apzīmē kalcija hidroksīda (kaļķa) sacietēšanu, uzņemot gaisā esošo CO2. Arī betona sacietēšanas procesā karbonizācijai ir svarīga nozīme nepieciešamās stiprības sasniegšanai. Lai nepieļautu korozijas izraisītus bojājumus, dzelzsbetonam karbonizācija jāsamazina līdz minimumam. Betona sārmainībai jāsaglabājas. Tas tiek panākts, uzklājot CO2 aizturošus pārklājuma materiālus. Turpretī javas grupas PI apmetumiem ar lielu kaļķa saturu ir nepieciešams tāds pārklājums, kas laiž cauri CO2, lai nodrošinātu apmetuma stiprībai nepieciešamo atlikušo kristalizāciju, kas notiek ar CO2 uzņemšanas palīdzību. (Īsāk sakot, kaļķa apmetumiem ir nepieciešams CO2, bet dzelzsbetons no CO2 ir jāsargā).

Katalizators

Ķīmisku reakciju paātrinātājs vai izraisītājs, piemēram, sikatīvs eļļas alkīdu lakās.

Klīsteris

Klīsteris ir līmviela, kas sastāv galvenokārt no cietes. Tirdzniecībā tas tiek piedāvāts tikai pulvera formā. Lai iegūtu lietošanai derīgu klīsteri, šis pulveris vispirms ir jāsajauc ar ūdeni. Pēc tam ir nepieciešams noteikts laiks uzbriešanai. Uzvārot ūdenī miltus vai kartupeļu cieti, klīsteri var pagatavot mājas apstākļos.

Kodne (beice)

Krāsvielas šķīdums koksnes, jo īpaši mēbeļu krāsošanai. Kodne iesūcas kokā un uz virsmas plēvīti neveido.

Koeficients sd 

Koeficients sd atspoguļo kāda būvmateriāla ar noteiktu slāņa biezumu difūzijas spēju salīdzinājumā ar atbilstīgā biezuma gaisa slāni. Jo mazāks ir koeficients sd, jo lielāka ir pārklājuma difūzijas spēja.

Koloidāls šķīdums

Koloidāls šķīdums ir šķīdums, kurā izšķīdinātās vielas ir tik smalkas, ka tās vairs nav iespējams atdalīt ar filtrēšanas palīdzību.

Kombinētā siltumizolācijas sistēma

Siltumizolācijas sistēmas ļauj ietaupīt līdz pat 25 % apkurei nepieciešamās siltumenerģijas. Šādas sistēmas sastāv no vairākiem komponentiem. Vispirms pie fasādes tiek pielīmētas –un vajadzības gadījumā papildus nostiprinātas ar dobtapām – izolācijas plāksnes, kas izgatavotas no cietajām putām vai minerālvates. Pēc tam uzklāj armējošo kārtu, kurā ir ieklāts stikla šķiedras audums. Beigās tiek uzklāts nobeiguma pārklājums, ko veido silikātu, silikona sveķu, minerālais vai sintētisko sveķu apmetums. Piemērotas siltumizolācijas sistēmas montāža pie fasādes ir sarežģīts uzdevums, ko labāk ieteicams uzticēt kvalificētiem speciālistiem.

Kondensācija

Fizikāls process, kura rezultātā gāzes vai tvaiki atdzišanas rezultātā pārvēršanas šķidrumā. Temperatūrai pazeminoties, ūdens tvaiks telpās nosēžas uz aukstajām virsmām, kuru temperatūra ir zemāka par rasas punktu.

Konservants

Piedeva, ko pievieno, piemēram, dispersijas krāsām uz ūdens bāzes, lai nepieļautu baktēriju vairošanos. Konservantus pievieno arī, lai pasargātu produktus no bojāšanās. Konservantu iedarbība samazinās, līdzko tie nonāk saskarē ar gaisu.

Konsistence

Konsistence (no latīņu valodas) raksturo noteiktas vielas vai materiāla īpašības. Atkarībā no tā, kā var mainīties materiāla forma, tā konsistence tiek novērtēta kā cieta, stingra vai plastiska.

Korozija

Metāla, kas nav cēlmetāls, pāreja stabilā savienojumā skābekļa, ūdens, CO2 vai SO2 ietekmē. Korozijas piemēri ir dzelzs pārvēršanās rūsā oksidācijas rezultātā vai oksīda kārtiņas veidošanās uz cinka virsmām.

Korozijaizsardzība

Pasākumu kopums, kas paredzēts, lai pasargātu metālus, betonu vai plastmasu no sagraušanas ķīmiskas vai fizikālas iedarbības rezultātā.

Kramošanās

Silikātu krāsas un dispersijas silikātu krāsas kā saistvielu satur kālija šķidro stiklu. Šķidrajam stiklam nonākot uz minerālām, kaļķi saturošām virsmām, notiek ķīmiska reakcija, ko sauc par kramošanos.

Krāsa mitrām telpām

Dispersijas krāsa, kam ir pievienotas aktīvās vielas aizsardzībai pret pelējuma sēnītes veidošanos. Optimāli piemērota visām telpām, kurās ir sagaidāma pastiprināta mitruma iedarbība.

Krāsas izplūdumi

Krāsvielu, piemēram, koksnes sastāvdaļu, darvas vai bitumena pārklājumu, izspiešanās uz nosedzošā krāsojuma virskārtas no virsmas vai vecā krāsojuma.

Krāsas noņemšana

Pirms jauna pārklājuma uzklāšanas vecā krāsa nereti tiek noņemta ar īpašu līdzekļu, smilšpapīra, fēna vai ķimikāliju palīdzību. Šo darba soli sauc par krāsas noņemšanu.

Krāsas noņemšanas līdzeklis

Skat. sadaļu „Krāsas noņemšana”.

Krāsas tonis

Krāsas tonis ir jēdziens, ko lieto krāsas aprakstīšanai un identificēšanai. Krāsas toņa nosaukumā var būt iekļautas arī konkrēto toni veidojošās krāsas (piemēram, sarkanīgs, dzeltenīgs, zilgans).

Krāsojoša viela

Jebkura viela, kas krāso (piemēram, krāsvielas, pigmenti) ir raksturojama ar vispārīgu jēdzienu „krāsojoša viela”.

Krāsu sajaukšana

Krāsu sajaukšanas rezultātā no divām vai vairāk krāsām veidojas jauna krāsa. Krāsu sajaukšana var notikt, mehāniski samaisot vairākus materiālus, piemēram, krāsas glezniecībā, vai pārklājoties dažādu krāsu gaismai.

Krāsviela

Šķīdinātājā vai saistvielā šķīstoša, krāsojoša viela. Krāsvielas bieži izmanto arī tekstilrūpniecībā.

Kristalizācijas spiediens

Galvenā kaitējošā iedarbība, kas piemīt sāļiem, ir saistīta ar to, ka pārejot no izšķīdinātas formas kristāliskā formā, palielinās apjoms. Tā rezultātā rodas tā saucamais kristalizācijas spiediens. Šo kristalizācijas spiedienu var salīdzināt ar spiedienu, kas rodas, sasalstot ūdenim. Sasalšanas rezultātā ūdens apjoms palielinās par apmēram 10 %. Ja mūra vai javas poras ir vairāk nekā par 90 % piepildītas ar ūdeni, ūdens sasalšanas laikā veidojas paaugstināts spiediens, kas iedarbojas uz poru sieniņām. Sāļu kristalizācijas laikā notiek līdzīgi kā ūdens sasalšanas gadījumā. Ja kapilāros atrodas ūdenī izšķīduši sāļi, ūdens iztvaikošana izraisa kristalizāciju. Tās laikā palielinās sāļu apjoms, kas var novest pie būvmateriāla sagraušanas. Normālā gadījumā būvmateriāli spēj vairākas reizes „pārciest” sāļu kristalizāciju. Tomēr materiāls pamazām kļūst arvien irdenāks un tādējādi galu galā tiek sagrauts.

Krītošanās

Pigmentu un pildvielu atdalīšanās no pārklājumiem, ko izraisa saistvielas noārdīšanās ultravioletā starojuma vai ūdens iedarbībā vai daļēja saistvielas pārvietošanās uzsūcošā virsmā.

KSIS

Skat. sadaļu „Kombinētā siltumizolācijas sistēma”.

L

Lakbenzīns

Organisks šķīdinātājs lakām un polimerizēto sveķu krāsām. Sastāv lielākoties no alifātiskajiem ogļūdeņraža savienojumiem un apmēram 18 % daļas aromātisko ogļūdeņražu.

Lateksa krāsa

Kopumā ņemot, lateksa krāsas ir izturīgas pret berzi, tāpēc ar tām pārklātās virsmas var optimāli tīrīt un pakļaut mehāniskais slodzei. Šīs krāsas var lietot uz visām tām pašām virsmām, uz kurām var klāt dispersijas krāsas.

Latekss

Latekss, ko sauc arī par dabīgo kaučuku, tiek iegūts no tropu kaučuka koka hevea brasiliensis pienainās sulas.

Lazējuma tehnika

Skat. sadaļu „Lazējums”.

Lazējums

Lazējums ir caurspīdīgs līdz daļēji nosedzošs pārklājums, kas paredzēts koka un minerālu virsmu aizsardzībai pret apkārtējās vides un atmosfēras iedarbību. Koka struktūra zem lazējuma saglabājas redzama, jo plānā lazējuma kārta nevis nosedz virsmu, bet iesūcas kokā. Ir pieejami šķīdinātājus saturoši lazējumi āra darbiem un šķīdinātājus nesaturoši lazējumi iekšdarbiem.

Līme

Saskaņā ar standartu DIN 16921 līme ir līmvielas šķīdums ūdenī.

Lineļļa

Dabīga saistviela eļļas un alkīda laku izgatavošanai. Lineļļu iegūst no linsēklām (linu sēklām).

Lobīšanās

Krāsas vai cita pārklājuma daļiņu atdalīšanās no virsmas, ko lielākoties izraisa mitrums, kas iekļuvis pārklājuma slāņa iekšienē, vai mehāniskais spriegums.

M

Materiāla patēriņš

Materiāla patēriņu raksturo laukums kvadrātmetros, ko iespējams pārklāt ar noteiktu pārklājuma materiāla daudzumu. Patēriņš tiek norādīts kā m² uz litru pārklājuma materiāla. No tā izriet, cik daudz materiāla ir nepieciešams noteiktai platībai, piemēram, 80 m² ir nepieciešami 10 l krāsas.

Materiāls, kas neizdala kaitīgas vielas un nesatur šķīdinātājus

Sienu krāsa, kuras apzīmējumā ir norādīts, ka tā neizdala kaitīgas vielas un nesatur šķīdinātājus (E.L.F.) un no kuras gan apstrādes, gan žūšanas laikā izdalās tikai ūdens.

Materiāls, kas nesatur aromātiskos savienojumus

Sintētisko sveķu laka, kuras sastāvā nav aromātisko savienojumu. Kaut arī tā satur šķīdinātāju, tai piemīt daudz mazāk intensīva smaka nekā tradicionālajām sintētisko sveķu lakām.

Minerālā krāsa

Minerālā krāsas ir minerāli pārklājuma materiāli, respektīvi, cementa, silikātu vai kaļķa krāsas. To žūšana balstās uz ķīmiskas reakcijas.

Minerālais apmetums

Minerālos apmetumus lieto tāpat kā minerālās krāsas, taču tie veido strukturētas virsmas ar konkrētajā gadījumā izvēlēto grauda lielumu (raupjumu).

Minimālā plēvītes veidošanās temperatūra

Pārklājuma materiāla parametrs, kas sniedz informāciju par pārklājuma sacietēšanai nepieciešamo minimālo gaisa un virsmas temperatūru. Ja šī temperatūra nav nodrošināta, tas var nelabvēlīgi ietekmēt pārklājuma īpašības, piemēram, var veidoties plaisas, mazināties spīdums, pasliktināties saķere.

Monomēri

Izejas vielas makromolekulām, kas polimerizācijas procesā tiek savienotas ķēdēs un veido tā saucamos polimērus.

Mūris

Mūris ir mūrēta ķieģeļu vai citu akmens materiāla bloku konstrukcija. Ēku būvniecībā par mūri sauc gan sienas materiālu, gan pašu sienu.

N

Neatgriezenisks

Pārklājumi, kas pēc izžūšanas vai sacietēšanas vairs nav izšķīdināmi šķīdinātājos. Neatgriezeniski ir pārklājumi, kas cietē ar ķīmisku vai oksidācijas reakciju starpniecību, piemēram, alkīda lakas vai divkomponentu epoksīda un poliuretāna lakas.

Neorganisks

Neorganiski ir ķīmiskie savienojumi, kas nesatur oglekli (C).

Nepārtrauktais pārklājums

Rūpnieciska pārklājuma tehnoloģija, ar kuras palīdzību pārklājuma materiāli tiek uzvalcēti uz ruļļos satītām skārda loksnēm. Pārklātās loksnes lieto kā fasādes un jumta elementus. Ar šo tehnoloģiju uzklātās pārklājuma sistēmas bieži veido ar silikonu modificēti akrilāti un Poliesters. Šādu silikonu saturošu saistvielu priekšrocības ir lielā izturība pret atmosfēras iedarbību un ilgā noturība, savukārt trūkums – nesaderība ar vēlākos remontdarbos izmantotiem pārklājumiem, kā rezultātā var rasties saķeres problēmas. Tādēļ, apstrādājot ar nepārtrauktās pārklājuma tehnoloģijas palīdzību izgatavotos fasāžu elementus, vienmēr jāveic izmēģinājums, lai pārbaudītu, vai tiek nodrošināta nepieciešamā materiālu sasaiste.

Nogulsnēšanās

Nogulšņu veidošanās pastas konsistences pārklājuma materiālos. Pigmentiem ar lielu īpatnējo svaru un pildvielām piemīt tendence nogulsnēties, kā rezultātā pārklājuma materiāls kļūst nehomogens. Šis process ir atgriezenisks, un maisīšanas rezultātā tiek atjaunots materiāla sākotnējais stāvoklis.

Nolīdzināšanas tehnika

Nolīdzināšanas tehnika ir veids, kādā uz sienas ar špakteļlāpstiņas, špakteļnaža vai cita instrumenta palīdzību tiek uzklāta izlīdzinoša špakteļmasa, kā rezultātā izveidojas viengabala segums bez šuvēm un salaiduma vietām. Apmetuma pamatvirsma ir piemērota pirmās špakteles kārtas uzklāšanai. Tālākās – virs šīs kārtas un blakus tai esošās – špakteles kārtas ļauj iegūt virsmu, kas ir gluda kā porcelāns. Bieži vien dažādām kārtām izmanto atšķirīgus toņus, lai uzreiz varētu vizuāli konstatēt, ar kādu kārtu jāstrādā. Arī segumi ar vieglu struktūru un paliekošām atskarpēm ietilpst nolīdzināšanas tehnikā. Lai palielinātu virsmas gludumu, virsējās kārtas nereti tiek beigās ierīvētas ar vasku un nopulētas spīdīgas.

Nosegšanas spēja

Nosegšanas spēja jeb segtspēja ir pārklājuma materiālu spēja noklāt virsmu tā, lai pašas pārklātās virsmas krāsa vairs nebūtu redzama. Pārklājuma materiāli ar lielu nosegšanas spēju samazina darba izmaksas, jo nereti ļauj aiztaupīt vienu darba paņēmienu vai arī vienmērīgas virsmas iegūšanai ir nepieciešams mazāks materiāla patēriņš.

O

Oksidācija

Oksidācija šaurākā un sākotnējā nozīmē ir vielas ķīmiskā reakcija ar skābekli (oxygenium). Šīs reakcijas produktu sauc par oksīdu.

Optiskie balinātāji

Optiskie balinātāji ir krāsvielas, kas absorbē ultravioleto gaismu un atstaro redzamo zilo gaismu. Šo procesu sauc par fluorescenci. Izteikts un visiem zināms fluorescences piemērs ir apgaismojums diskotēkās.

Osmoze

Šķidruma molekulu plūšana caur puscaurlaidīgu slāni, piemēram, pārklājumu. Osmoze izraisa, piemēram, metālu koroziju zem lakas vai krāsas kārtas, proti, kad pie sāļi pieķeras virsmas un ūdens caur pārklājumu pārvietojas uz sāļu slāni.

P

Pamatkrāsa

Pamatkrāsa krāsu sajaukšanas sistēmā ir kāda no krāsām, no kurām iespējams sajaukt vai izveidot visas pārējās krāsas.

Papīra indikators

Lai konstatētu, vai kāda viela vai virsma reaģē sārmaini, neitrāli vai skābi, ar papīra indikatora palīdzību tiek noteikta vielas vai attiecīgās virsmas pH vērtība.

Pārklājuma materiāls

Vispārīgs jēdziens tādu materiālu apzīmēšanai, kas veido uz virsmas nosedzošu kārtiņu.

Pārklājums

Vispārīgs apzīmējums vienai vai vairākām, savstarpēji saistītām, no pārklājuma materiāliem veidotām kārtām. Izšķir gruntējuma, starpkārtas un nobeiguma pārklājumu. Savstarpēji saskaņotu pārklājuma kārtu kombinācijas sauc par pārklājuma sistēmām. Pēc izvēles tiek lietoti jēdzieni „pārklājums“, „krāsojums” u.c.

Pārziepjošanās

Esteru ķīmiskā sadalīšanās, veidojot skābes un spirtus. Žūstoši alkīdsveķi satur esteri, kas sārmainas vides iedarbībā sabrūk. Ja pret pārziepjošanos neizturīgus pārklājuma materiālus lieto uz sārmainām virsmām, tie sadalās. Tā rezultātā rodas tādi virsmas bojājumi kā, piemēram, saķeres zudums, krāsas izmaiņas, matētas zonas.

Pelējums

Fizikāli būvniecības defekti un nepareiza ventilācija ir galvenie pelējuma sēnītes attīstīšanās cēloņi. Pelējums var rasties visur, kur gaiss ir mitrs un nav nodrošināta pietiekama gaisa cirkulācija. Brūngani melnie pelējuma traipi ne tikai atbaidoši izskatās, bet arī ir kaitīgi veselībai, jo izraisa, piemēram, alerģiskas reakcijas. Profilakses nolūkā pelējuma īpaši apdraudētās sienas var noklāt ar speciālu, mitrām telpām paredzētu krāsu. Tomēr ieteicamāk, protams, ir novērst telpas mitruma cēloņus, piemēram, plaisas ārējā apmetumā vai neatbilstīgu ekspluatāciju.

Penetrācija

Kādas vielas izspiešanās cauri citai vielai, piemēram, gruntējuma vai krāsas iesūkšanās pārklātajā virsmā.

Pernica

Pernica ir bezkrāsains pārklājums gleznu u.c. aizsardzībai. Izšķir pernicas uz eļļas, sveķu, terpentīna un spirta bāzes.

Pigmenta uzpeldēšana

Atsevišķu pigmentu uz pārklājuma virskārtu vai pacelšanās trauka virspusē ilgstošas uzglabāšanas rezultātā. Uzpeldēšana būtībā ir maisījuma sadalīšanās, ko iespējams novērst, apmaisot materiālus.

Pigmenti

No ļoti smalkām daļiņām sastāvošas, krāsu piešķirošas pulverveida vielas, kas nešķīst pārklājuma bāzes materiālā. Pigmenti ietekmē krāsas toni, virsmas nosegšanas spēju un īpašos gadījumos – arī pārklājumu nodrošināto korozijaizsardzību.

Pildviela

Pildvielas ir piedevas, kas veido daļu maisījuma apjoma. Krāsu sastāvā pildvielas lieto, lai panāktu noteiktu pārklājuma kārtas biezumu.

Plaisāšana

Plaisāšana ir plaisu veidošanās krāsotā virsmā. Tiek izšķirta „sarukuma izraisīta plaisāšana“ un „vecuma izraisīta plaisāšana“. Plaisāšana dažkārt vērojama arī dispersijas krāsu pārklājumos.

Plastifikators

Plastifikators jeb mīkstinātājs vairumā gadījumu ir eļļaina, šķidra viela ar augstu vārīšanās temperatūru, ko pievieno pārklājuma materiāliem vai plastmasām, lai palielinātu materiāla plastiskumu, respektīvi, spēju mainīt formu. Trauslas struktūras plastmasas, pateicoties plastifikatora pievienošanai, kļūst plastiskākas jeb mīkstākas.

Plastomērs

Plastmasa, kas sasilšanas rezultātā kļūst mīksta un spēj mainīt formu. Pēc atdzišanas plastomēri atkal kļūst cieti un saglabā stabilu formu.

Polimerizācija

Viena veida vai dažādu veidu vielu (monomēru) savienošana ķēdēs, veidojot makromolekulas, bez vielas vai vielu pārvēršanās. No atsevišķām molekulām rodas makromolekulas (polimerizāti), piemēram, polivinilakrilāts un polivinilhlorīds.

Polimerizētu sveķu krāsa

Šķīdinātājus saturošs pārklājuma materiāls, kura sastāvā ietilpstošā saistviela ir ar polimerizācijas palīdzību iegūti sintētiskie sveķi.

Polivinilhlorīds

Polivinilhlorīds jeb saīsināti PVC ir termoplastiska plastmasa.

Pretpelējuma krāsa

Skat. sadaļu „krāsa mitrām telpām”.

Pretrūsas aizsardzība

Skat. sadaļu „Korozijaizsardzība”.

Pulverizators

Pulverizators jeb smidzināšanas pistole man izveido precīzi dozētu krāsas migliņu un tādējādi palīdz radīt nevainojamas kvalitātes pārklājuma virsmas bez notecējumiem, uzklāšanas pēdām un pārejām. Par pulverizācijas metodes pirmsākumiem vienotu ziņu nav, taču jebkurā gadījumā tās izcelsme ir meklējama 19. gadsimta sākumā (1888. gadā ASV vai 1893. gadā Anglijā). Sākotnēji pulverizāciju lietoja fotogrāfiju retušēšanai, bet vēlāk tā iekaroja arī mākslu un tehniku.

PVC

Skat. sadaļu „Polivinilhlorīds”.

p

pH vērtība

Lielums, kas raksturo to, vai kāda viela reaģē skābi, neitrāli vai sārmaini. No 0 līdz < 7 = skāba, 7 = neitrāla, 7–14 = sārmaina. pH vērtības noteikšanai var izmantot, piemēram, papīra indikatorus.

R

Reoloģija

Viskozu pārklājuma materiālu atšķirīgās plūstamības raksturošanu sauc par reoloģiju. Plūstamību jeb viskozitāti iespējams noteikt, piemēram, ar DIN standarta piltuves vai reometra palīdzību.

Rukuma dobums

Neregulāras, mazas atveres redzamajās betona virsmās. Rukuma dobumus veido gaisa burbuļi, kas iekļuvuši betonēšanas laikā.

Rullēšanas tehnika

Neliela tīrīšanas drāniņa jāsamērcē pārklājuma materiālā, jāizgriež un jāsatin vaļīgā, nelīdzenā rullītī un pēc tam ar abām rokām jāripina pa virsmu. Rullīša burzījuma un ieloču vietas veido rullēšanas virzienam perpendikulāru rakstu. Tāpat kā tad, ja zīmējumu uzklāj ar rullīti, šajā gadījumā lieto krāsas toni, kas ir tumšāks vai gaišāks par vienkrāsaino virsmu vai kontrastē ar to. Piemēram, ja baltu sienu vispirms norullē ar matētā sarkanā krāsā, bet pēc tam ar gaiši pelēkā krāsā samērcētu drāniņu, tiek iegūts dekoratīvs, trīskrāsains efekts.

Rūsa

Rūsa ir dzelzs korozijas produkts. Tā rodas oksidācijas un hidratācijas rezultātā, ko parasti izraisa (gaisā esošā) skābekļa un ūdens iedarbība, ko var pastiprināt ūdens sastāvā esošās skābes (skābais lietus), piemēram, sērskābe, sērpaskābe, slāpekļskābe. Oksidācijas reakcijas rezultātā dzelzs pārvēršas par dzelzs (II) oksīdu un dzelzs (III) oksīdu. Rūsa ir problēmu cēlonis tādēļ, ka oksidācijas rezultātā rodas apjoma izmaiņas, kas var izraisīt uz virsmas esošā lakas vai krāsas pārklājuma atdalīšanos.

S

Saistviela

Līdzās pigmentiem, krāsvielām un šķīdinātājiem viena no svarīgākajām krāsu sastāvdaļām ir saistviela. Saistvielas satur kopā materiāla sastāvdaļas un nodrošina to saķeri ar pārklājamo virsmu. Atkarībā no lietotās saistvielas izšķir eļļas, reaktīvās, dabīgo sveķu, dispersijas un citu veidu lakas un krāsas.

Saķeres spēja

Jēdziens „saķeres spēja” raksturo, cik labi krāsa vai laka spēj pieķersties pārklājamajai virsmai. Saķeres spēja ir viena no būtiskākajām katras krāsas īpašībām. Izšķir saķeri slapjā stāvoklī, saķeri sausā stāvoklī un ilgtspējīgu saķeri.

Sāļi

Sāļi ir ķīmiski savienojumi (lielākoties no metāliem un nemetāliem), kam ir no joniem sastāvošs kristālisks režģis.

Salpetris

Būves bojājoši sāļi, kas satur nitrātus. Salpetris veidojas mūrī, kas ir bijis saskarē ar fekālijām vai vircu, vai atkritumu bedrēs. Salpetris, ko sauc arī par „mūra salpetri”, izraisa apmetuma un krāsas vai lakas pārklājuma bojājumus.

Sāļu izsvīdumi

Sāls nogulsnējumi uz būvmateriālu virsmām zem klajas debess vai telpās. Izsvīdumi veidojas, mitrumam pārvietojoties pa mūra konstrukcijām, kas izraisa arī ūdenī šķīstošu sāļu pārvietošanos. Pēc mitruma iztvaikošanas sāļi kristalizējas un izveido uz virsmas baltus, kristāliskus nogulsnējumus.

Sārmainība / izturība pret sārmiem

Vielas atkarībā no to ķīmiskajām īpašībām tiek iedalītas skābās, neitrālās un sārmainās. Šo iedalījumu nosaka pH vērtība.

– Neitrāla = pH 7

– Skāba = pH <7

– Sārmaina = pH >7

Minerālajiem apmetumiem uz kaļķa / cementa bāzes vai betonam svaigā stāvoklī pH vērtība ir > 12, kas liecina par augstu sārmainību. Šī iemesla dēļ pārklājuma materiāliem, kas tiek lietoti uz šādām virsmām, jābūt izturīgiem pret sārmiem. Nav pieļaujama saistvielu sagraušana (pārziepjošanās) sārmainās vides iedarbības rezultātā. Ja uz šādām virsmām uzklāj krāsu pigmentus, kas nav izturīgi pret sārmiem, mainās to tonis.

 

Silikātu krāsa

Saskaņā ar Vācijas Būvuzņēmuma darbu izpildes noteikumu (VOB) un standartu DIN 18363 silikātu krāsas satur šķidro stiklu kā saistvielu, kā arī pigmentus un pildvielas. Organiskas piedevas to sastāvā neietilpst. Silikātu krāsas tiek piegādātas kā divi atsevišķi komponenti, no kuriem viens parasti ir šķidrais komponents, ko veido saistviela, un otru komponentu veido pigmenti un pildvielas.

Silikona sveķu krāsa

Pārklājuma materiāls, jo īpaši fasādēm, kura sastāvā kā saistviela ietilpst silikona sveķu dispersija un plastmasas dispersija. Fasādes krāsām uz silikona sveķu bāzes piemīt liela difūzijas caurlaidība un optimāla spēja atgrūst ūdeni.

Siloksāni

Siloksāni tiek lietoti kā minerālu virsmu impregnēšanas līdzekļi, lai padarītu tās ūdeni atgrūžošas un tādējādi pasargātu pret nokrišņu ūdens iedarbību.

Siltās krāsas

Siltās krāsas ir sarkanie, oranžie un tumši dzeltenie toņi.

Sintētiskie sveķi

Saskaņā ar standartu DIN 55958 (1988. gada decembra redakcijā) sintētiskie sveķi ir mākslīgi izgatavoti sveķi, kas radušies polimerizācijas, pakāpjveida polimerizācijas vai polikondensācijas reakcijas rezultātā. Tie var būt modificēti ar dabīgām vielām, piemēram, augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļām vai dabīgajiem sveķiem, vai izgatavoti dabīgo sveķu esterifikācijas vai pārziepjošanas veidā.

Sintētisko sveķu apmetums

Sintētisko sveķu apmetums ir dispersijas krāsa, kam kā pildviela pievienots kvarcs un citas minerālas sastāvdaļas. Eksistē sintētisko sveķu apmetumi ar dažādām struktūrām un graudainību. Tie ir viegli uzklājami un stingri turas pie virsmas. Ja sintētisko sveķu apmetums ir kļuvis netīrs, to var pārklāt ar augstas kvalitātes dispersijas krāsām.

Sintētisko sveķu laka

Dzidra, caurspīdīga laka, kas lielākoties sastāv tikai no saistvielas un šķīdinātāja. Caurspīdīgu laku bieži vien lieto pārklāšanai gadījumos, kad pārklājamais materiāls ir dekoratīvs un tam ir jāpaliek redzamam (piemēram, uz koka vai metāla virsmām), tomēr vienlaikus nepieciešams pasargāt virsmu no ārējās iedarbības, piemēram, metālu no oksidācijas un koku no mitruma izraisītiem bojājumiem.  

Sintētisks

Piedeva, kas paātrina eļļas laku un eļļas alkīda laku žūšanu.

Sintētisks

Apzīmējums, kas atvasināts no jēdziena „sintēze” (latīņu „synthesis”, grieķu „syntithénai” – salikt kopā, apvienot) un ko ķīmijā lieto attiecībā uz substanču veidošanu no vielām vai elementiem.

Spīdums

Spīdums ir kādam materiālam piemītoša īpašība, kas izpaužas tā, ka materiāla virsma ir tik gluda, ka tās padziļinājumu izmēri ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņu garums.

Struktūrapmetums

Lai piešķirtu ēkas sienu virsmām raksturīgu struktūru, uz pamatapmetuma tiek uzklāts struktūrapmetums. Visi struktūrapmetumi pēc uzklāšanas un saistīšanās tiek apstrādāti ar rīvdēli. Tādējādi tiek iegūta vienmērīgāka virsma un biezums, ko iespējams variēt. Lai iegūtu dažādas struktūras, profesionāļi var izmantot dažādas virsmas apstrādes metodes (apļveida, vertikālas vai horizontālas kustības).

Struktūras ieklāšanas tehnika

Atšķirībā no rullēšanas tehnikas struktūras ieklāšanas tehnika ļauj iegūt organiskas virsmas ar „mīkstu” faktūru. Uzklātajā slānī ar krāsā samitrinātu otu vai sūkli tiek veidots zīmējumus un struktūras. Īpaši maigas krāsas pārejas var iegūt, strādājot pēc tehnoloģijas „slapjš slapjā”, respektīvi, nenogaidot, līdz nožūst iepriekš uzklātā krāsa.

Svins

Svins (lat. plumbum) ir ķīmisks elements. Atšķirībā no latīņu valodas apzīmējuma, kas nozīmē „smags” vai „truls”, indoģermāņu izcelsmes versijā šis apzīmējums nozīmē „mirgojošs”, „spīdošs”. Svinu un citus smagos metālus vai to savienojumus lietot krāsu sastāvā ir aizliegts.

Š

Šellaka

Šellaka ir sveķains sekrēts, ko izdala ko izdala bruņutis kerria lacca un kas uzkrājas uz koka zariem.

Šķīdinātājs

Šķīdinātājs (vai atšķaidītājs) ietekmē krāsas īpašības, un tam ir izšķiroša loma žūšanas procesā. Īpaši draudzīgas apkārtējai videi un nekaitīgas veselībai ir šķīdinātājus nesaturošas krāsas, kam krāsu pigmenti un pārējās sastāvdaļas ir izšķīdinātas ūdenī.

Šķidrais stikls

Saistviela silikātu krāsām. To izgatavo no kausējuma, kas sastāv no silīcija dioksīda (kvarca) un kālija karbonāta (potašas).

Šuve

Šaura sprauga starp būves elementiem, piemēram, flīzēm vai ķieģeļiem.

T

Talks

Talks (no arābu valodas „talq”) ir matēts, balts, zaigojošs minerāls. Talku izmanto smalki samalta pulvera formā.

Tapete

Tapete (no latīņu valodas vārda „tapetum” vai „tapeta” – paklājs) ir sienu dekoratīvās apdares vai sienu seguma materiāls, kas izgatavots no stingra papīra.

Termoplasts

Plastmasa, kas siltuma pievadīšanas rezultātā kļūst mīksta, bet pēc atdzišanas atkal sacietē. Ja pārklājuma materiālus, kuru sastāvā ir saistvielas ar termoplastiskām īpašībām, lieto kā fasādes krāsu, tiem piemīt tendence piesaistīt netīrumus.

Tīklveida iegriezumu (atdalīšanas) tests

Krāsas un lakas pārklājumu saķeres spējas pārbaude. Tīklveida iegriezumu tests tiek veikts saskaņā ar standartu DIN 53151 vai DIN ISO 2409, ar asu nazi, ievērojot noteiktu atstatumu, izdarot pārklājumā vienmērīgus iegriezumus, kuru dziļums sniedzas līdz pat pārklātajai virsmai. Tiek izdarīti seši griezumi, kas krustojas taisnā leņķī. Atkarībā no pārklājuma atdalīšanās tiek piešķirts koeficients no Gt 0 līdz Gt 4, kur Gt 0 nozīmē ļoti labu saķeri ar virsmu, bet Gt 4 – ļoti sliktu saķeri ar virsmu. Tīklveida iegriezumu testu ieteicams veikt tikai uz tādām virsmām kā, piemēram, skārds, lai griezuma rezultātā netiktu bojāta pati virsma. Veikt tīklveida iegriezumu testu, piemēram, uz minerāla apmetuma virsmas, nav mērķtiecīgi, jo griezuma rezultātā tiks sabojāta virsma un nebūs iespējams precīzi noteikt, vai pārklājuma atdalīšanos ir izraisījusi slikta saķere vai virsmas bojājumi.

Tiksotropa konsistence

Pārklājuma materiālam piemītoša gēla konsistence, kas samaisīšanas rezultātā kļūst šķidrāka, bet pēc maisīšanas atkal kļūst par gēla konsistenci. Tiksotropa konsistence pozitīvi ietekmē laku un krāsu apstrādes īpašības. Pateicoties gēla konsistencei, laka vai krāsa nepil no otas, savukārt cirpes spēki, kas rodas uzklāšanas laikā, padara konsistenci šķidrāku un līdz ar to – laku vai krāsu vieglāk uzklājamu.

Toluols

Toluols ir sadzīvisks apzīmējums metilbenzolam, sauktam arī par toluenu, metilbenzēnu vai fenilmetānu, kas ir aromātisks, intensīvi smaržojošs, gaistošs šķidrums.

Tonis

Krāsas nianse; skat. sadaļu „Krāsas tonis”.

Tvaika spiediens

Skaitliskā izteiksmē raksturo šķidrumu iztvaikošanas ātrumu. Jo lielāks tvaika spiediens, jo ātrāk iztvaiko šķīdinātājs. Zemā temperatūrā tvaika spiediens ir mazāks nekā karstumā.

Ū

Ūdens tvaika difūzija

Ūdens tvaika izspiešanās cauri cietiem materiāliem, piemēram, virsmas pārklājumiem. Ūdens tvaiks virzās mazākās koncentrācijas virzienā. Ja pārklājuma slāņi ir veidoti tā, lai tam piemistu liela ūdens tvaika difūzijas caurlaidība, tas nodrošina mitro būvkonstrukcijas daļu izžūšanu.

U

Uzklāšana

Veids, kādā pārklājuma materiāls nonāk uz pārklājamās virsmas. Atkarībā no izvēlētās metodes izšķir, piemēram, šādus laku vai krāsu uzklāšanas veidus – krāsošanu ar otu, uzklāšanu ar rullīti, samazināšanu, iegremdēšanu un uzpludināšanu. Pareizi izvēlēta uzklāšanas metode būtiski ietekmē gan iegūtā pārklājuma kvalitāti, gan darba procesa racionalitāti.

Uzliesmošanas temperatūra

Zemākā temperatūra, kādā šķidrums vēl izdala degošus vai uzliesmojošus tvaikus.

V

Vinils

Jēdziens „vinils” ir polivinilhlorīda (PVC) saīsināts nosaukums.

Virsmas sagatavošana

Lai apmetums un krāsa turētos pie virsmas, jāveic pareiza pārklājamās virsmas sagatavošana atkarībā no virsmas īpašībām un iepriekšējā pārklājuma. Gandrīz visus materiālu veidus vispirms nepieciešams pamatīgi notīrīt. Tapetes pilnībā jānoplēš. Nelīdzenas vietas, bojājumi un izdrupumi vajadzības gadījumā jāizlabo ar izlīdzinošu javu. Lai ar virsmām, kas bijušas noklātas ar dispersijas krāsām vai impregnēšanas materiāliem, labāk turētos jaunais pārklājums, tās iepriekš jāpadara raupjas. Neatkarīgi no virsmas veida gandrīz vienmēr ir ieteicams, bet āra darbos – obligāti nepieciešams vispirms uzklāt gruntējuma kārtu.

Viskozitāte

Jēdziens, kas raksturo šķidruma stāvokli un plūstamību. Tiek izšķirti zemas viskozitātes (= šķidri, plūstoši) un augstas viskozitātes (= biezi, grūti plūstoši) materiāli.

Z

Zilējums

Sēnīšu izraisītas, zilgani pelēkas koksnes krāsas izmaiņas. Zilējuma sēnīte sabojā koku, un no tās cieš lielākoties skujkoki, taču noteiktos apstākļos sēnīte skar arī lapkokus. Sēnītes rašanās un izplatīšanās cēlonis ir pārāk liels koksnes mitrums. Zilējuma sēnītes apkarošanai profilaktiski lieto aktīvās vielas saturošus koksnes aizsardzības līdzekļus, kas atbilst standartam DIN 68800.

Zīmējuma uzklāšana ar sūkli

Dekoratīvas virsmas izveidošanai var lietot arī reljefu sūkli, kuru punktveidā piespiež krāsotajai virsmai. Kā instrumentus lieto birsti vai sūkli.

c

Alpina ColorMix tonēšanas sistēma

Alpina ColorMix ir profesionāla automātiskā tonēšanas sistēma Alpina krāsām, lakām un apmetumiem. Jūsu izvēlētais tonis uzreiz līdzņemšanai tiks ietonēts vēlamajā daudzumā ātri un ar augstu precizititāti. Atrodiet savu toni starp 700 Alpina Your Personal Color (Tikai Tava Krāsa) kolekcijas toņiem.